Taciana Niadbaj
Tulkojusi Māra Poļakova
***
Tik mīksti nogulstas gaisma
šai tumsai pāri,
tik viegli izdodas aizmirst
nebijušo
mēs abi kā zvēri
no mūžsenatnes, nemēratnes
raugām
no jauna
savā paspārnē pasauli turēt.
Lai tu kādreiz kā sapņu segā lūkotu mani ietīt
uzvaras vārdos, ko spēsi no jauna dziedāt,
no neaizmirstamā, nenoticamā melnās plaismas,
no melu alas, no pazemes durkļu baismām.
Pēc visa nevienu nespēsi mokās raidīt
un lokos, kurus izgājis ienāci
tai dienā,
kad ieradās karaļi
un erceņģeļu taures
pasaulei liecināja, kā bija tumsā dzīvot.
***
(2020–2023)
Aizturēts un palaists vaļā bez protokola
Labi, ka tikai trīs dienas, nevis soda nauda
Labi, ka nesita
Labi, ka soda nauda, nevis uz diennaktīm,
Labi, ka uz diennaktīm, bet vismaz ar matraci
Labi, ka uz 15 diennaktīm, nevis uz 30
Labi, ka nesita
Labi, ka uz 90 diennaktīm, nevis kriminālais pants
Labi, ka kriminālais pants, bet nesita
Labi, ka mājas ķīmija, nevis ķīmija
Labi, ka ķīmija, nevis gadi ieslodzījumā
Labi, ka 2–3 gadi, nevis desmit
Labi, ka SIZO, nevis kolonijā,
Labi, ka vispārējais režīms, nevis stingrais
Labi, ka ir vēstules, kaut arī stingrais
Labi, ka ir kolonijā, nevis PKT
Labi, ka ir PKT, nevis ŠIZO
Labi, ka ir ŠIZO, bet vesels
Sita, bet vismaz vesels
Labi, ka ir ārā, tagad plānojam ārstēšanos
Vēl sēž, bet vismaz ir dzīvs
Lūdzos tikai, kaut iznāktu dzīvs.
1.11.2023–2023
Mājas ķīmija – sods ar brīvības atņemšanu un obligāto piespiedu darbu; soda izciešanas laikā notiesātais atrodas mājas arestā stingrā milicijas uzraudzībā.
Ķīmija – sods ar brīvības atņemšanu atvērtā tipa labošanas iestādē un obligāto piespiedu darbu; tā izciešanas laikā notiesātais dzīvo kazarmā vai kopmītnē un strādā mazkvalificētu darbu.
SIZO (следственньій изолятор, izmeklēšanas izolators) – īslaicīgas aizturēšanas vieta, kurā aizturētais var tikt turēts līdz četriem gadiem. Kopš 2020. gada SIZO ir pārpildīti, 10 cilvēkiem paredzētajās kamerās mēdz būt pat 25 aizturētie. Akrescina ielas SIZO Minskā aizturētie nežēlīgi spīdzināti. Konveijera režīmā tiesājot par politiskām apsūdzībām aizturētos, SIZO notiek arī “tiesas” sēdes.
Minskas SIZO Nr. 1 Neatkarības prospektā ir vienīgā vieta Eiropā, kur izpilda nāvessodu nošaujot.
PKT – (помещение камерного типа, karcera tipa telpa) – kolonijā: līdzīgi ŠIZO iekārtota telpa, kurā ieslodzīto var ievietot par sodu. Tajā ieslodzītajam ir izsniegts spilvens, sega, matracis un gultasveļa, atļauts reizi dienā uz pusstundu iziet pastaigā, saņemt vienu paciņu pusgadā, rakstīt un sūtīt vēstules, lasīt, rakstīt, dzert tēju, spēlēt galda spēles un skatīties pulkstenī.
ŠIZO (штрафной изолятор, soda izolators) – kolonijā: kamera, kurā ieslodzītos var ievietot par sodu. Tajā atrodas pie sienas piestiprināta gulta, izlietne, pie grīdas piemetināts galds un sols, tualetes vietā – caurums grīdā. Vasarā kameras logs ir aizvērts, aukstā laikā – atvērts. Uz grīdas ik rītu tiek izgāzti vairāki litri hlora. Ieslodzītajam netiek izsniegta gultas veļa, ir aizliegtas tikšanās, telefona sarunas, paciņas, sarakste, galda spēles, smēķēšana un pastaigas.
***
No tērauda bija debesis,
Uz rudeni peldēja pāri,
Mēs abi nepiecēlāmies,
Kad visiem bija jāstāv kājās.
Septembris vēl un cerība
mums abiem, lai turētos, bija,
kad kā pavediens trausls no tālienes
pie mums nonāca melodijas:
izmisumu un drosmi tur dziedāja,
uzvaru un pretoties tiekšanos,
kad svešinieku dievekļi
savas mantras čukstēja priekšā.
Mēs tikmēr slepus klausījāmies
koku lapu un jūras ziņas
turot gliemežnīcu pie auss,
no padevības ne miņas.
***
Lai kur pamodīšos un visviens, kur es gulēt iešu,
Mana Baltkrievija man līdzās, ceļabiedrene uzticamā:
Dara mani dzīvu, ved jo dienas uz priekšu,
Ir līdzīga dzīvei – sāp un nav ārstējama.
Nav uz pasaules citu upju, ir tikai Dzvina
un Palata – kāpj augšup no gadsimtu dzīlēm.
Ar to paliem mēru visu, kas man nesasniedzams – un zināms:
Dzeja, jaunība, vaina, nodevība un mīla.
Polacka – musturā zīme, tērauda serde un rēgs,
Visu karšu mērogs, labirintu un plašumu mērāmā aukla.
Pilsēta allaž tev pateiks: celies, tu neesi tā, kas bēg;
Arī tad, kad līdz pamatiem sagrauta, – nepakļauta.
Karš kā jau karš, ļaunāk vairs nevar, bet atkal un atkal ir ļaunāk,
Kā dzimumzīme uz pleciem tev dzimtene nolaižas viegli.
Atsperies, ej no izmisuma un sāpēm, un kauna,
Atkaujies – greizo spoguļu lauskas nīstās
Tumsā tev aizmugurē visviens saplauks ziedos.
Karā pēdējā kauja – ar sevi, kā pasakās visās:
Labais uzvarēs ļauno un atslēgas iedos
Tiem, kuriem tu, kā senāk, būsi palicis līdzās.
***
Siltums atgriezies Batkrievijā.
Bet mēs – ne.
Vainas apziņā nostāvas mūsu vecums un kaisle,
Bet mēs sastinguši starp laikiem un dimensijām.
Kā ūdens, kā vējš mūs nesātina un garām aizplūst
Sveša dzīve, viesmīlīga – vai arī ne.
Bet savējās dzīves saknes tālu no augsnes vijas.
Mūs sazvāro caurvējš, un vēju roze
ar saviem ērkšķiem mūsu asinis nodzer,
tad izsaldē cauri un neremdina kā iztraucēts miegs.
Var robežu aizsniegt ar roku un sniegt
roku tiem, ko vēl neesi caurvējā pazaudējis,
un pieminēt, nosaucot vārdos: kurš tālumā devies,
kurš dara tik daudz, ka ar viņu var rīcību mērot,
nepiekāpīgā spītā un spēkā apvieno tos,
ar kuriem tu runā, par kuriem tu naktī sēro.
Un tas, kurš ir tuvu, lai arī ne rindiņa nenāk, ne skats,
bet viņa balss tādēļ skanēs jo dienas, jo skaļāk,
kaut dienas rituma mērs viņam ir tikai cietuma bļodas..
Bet gadi izslīd starp pirkstiem
un viendienītes uz fotogrāfijām nolaižas –
tajās ir rokas: viņa roka un tava, tu pats, –
vismaz viendienītes vēl nav pasludinātas par ekstrēmistiem.